Atvērt šādus vēstures mistiskos vārtus šai meitenei nozīmēja atklāt svarīgu, tomēr konfrontējošu savas pagātnes daļu.
Šāds stāsts iedvesmo pašam paraudzīties savās saknēs un uzzināt, kāda ir bijusi mūsu senču pagātne un kādas asinis īsti mūsos plūst.
Mans vārds ir Sāra Katrīna, tomēr tas man nekad neko daudz nav nozīmējis. Esmu nosaukta savas vecvecmāmiņas vārdā, tomēr par viņu neko daudz neesmu zinājusi – tikai redzējusi viņas seju melnbaltās bildēs. Vairāk par savu vecvecāku vārdiem es nekā nezināju.
Šķir lapu tālāk, lai iepazītos ar raksta turpinājumu!
Tevi noteikti interesēs
- Draudzene gribēja, lai es bez maksas pieskatu arī viņas bērnu, kad pateicu, ka jāmaksā – apvainojās
- 9.decembrī tika apstiprināti jauni Transportlīdzekļu un to vadītāju noteikumi: kas mainīsies šoferīšiem
- Astoņas spēcīgas pazīmes, ka vīrietis jūs patiesi mīl un ir uzticīgs, pat ja to nesaka skaļi
- Viņš esot mājas saimnieks, bet nez kāpēc dzīvo uz manas algas – sūrojās Ieva
- Nepalaidiet šo laiku garām: kad ziemā stādīt tomātus stādiem un kā to darīt pareizi
- Kā es pārmācīju savu bezkaunīgo kolēģi Māri, kurš vienmēr “nejauši” aizmirsa maku mājās








